Subtitri

– Ne vairāk kā 2 rindas;
– 36-40 rakstuzīmes katrā rindā (ar atstarpēm);
– Attēlošanas laiks vismaz 1 sekunde, ne vairāk kā 6–7 sekundes
– Vārdus nedrīkst pārnest pa zilbēm;
– Rindas beigās nedrīkst atstāt atsevišķus saikļus un prievārdus (piemēram: un, iekš, uz);

YouTube platformas standarts : noklusējuma fonts ir Roboto Medium. YouTube nav oficiāla, valdības noteikta standarta, taču tas sniedz vadlīnijas, lai nodrošinātu lasāmību un skatīšanās komfortu.
Galvenās vadlīnijas:
– Rakstzīmju ierobežojums: aptuveni 42 rakstzīmes katrā rindiņā.
– Rindiņu ierobežojums: izmantojiet ne vairāk kā divas rindiņas, lai izvairītos no video pārklāšanās.
– Laiks: subtitriem precīzi jāatbilst runāto vārdu laikam.
– Lasāmība: subtitriem jāpaliek ekrānā pietiekami ilgi, lai vidusmēra skatītājs tos varētu ērti izlasīt.
– Formatējums: izmantojiet pareizu gramatiku, pareizrakstību un pieturzīmes, lai nodrošinātu skaidrību.

Norādījumus subtitru izveidei pakalpojumam YouTube var atrast šeit.

Netflix standarts: Iepriekš tika izmantots fonts Consolas — vienrindu bez serifa fonts, taču vēlāk tika izstrādāts savs zīmola fonts — “Netflix Sans”.

BBC platformas standarts: Subtitru standarta fonts ir Tiresias.

Subtitru likumdošana: reģionālās atšķirības:

Eiropa
Eiropas Savienība virzās uz pieejamības standartu saskaņošanu. Eiropas Pieejamības akts (EAA), kas stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā, nosaka Eiropas mēroga prasības produktu un pakalpojumu, tostarp audiovizuālo mediju pakalpojumu, pieejamībai. Likums uzliek par pienākumu raidorganizācijām un straumēšanas pakalpojumiem nodrošināt subtitrus savam saturam, lai tas būtu pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Šīs prasības attiecas gan uz iepriekš ierakstītām, gan tiešraidēm.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMSD): šī direktīva mudina ES dalībvalstis padarīt saturu pieejamāku, tostarp izmantojot subtitrus.

Valsts tiesību akti: Daudzām Eiropas valstīm ir savi pieejamības likumi, kas bieži vien ir stingrāki nekā ES mēroga likumi.

Apvienotā Karaliste: 2010. gada Vienlīdzības likums nosaka, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina slēgtie titri. Ofcom nosaka kvotas un vadlīnijas titru kvalitātei, tostarp precizitātei un ātrumam.

Vācija: Likums par personu ar invaliditāti vienlīdzību (BGG) un BITV 2.0 standarts pieprasa precīzus un pieejamus slēgtos subtitrus tīmekļa vietnēs un mobilajās lietotnēs federālajā publiskajā sektorā.

Francija un Spānija: Arī šajās valstīs ir likumi, kuru mērķis ir nodrošināt digitālo pieejamību, kas ietekmē tiešsaistes video subtitru prasības.

Ziemeļvalstis Zviedrija, Norvēģija, Dānija un Somija ir pazīstamas ar stingru nacionālo pieejamības politiku, kas bieži vien pārsniedz ES pamatprasības. 

Latvijas
galvenais subtitru regulējums attiecas uz valodas lietojumu. Valsts valodas likums nosaka, ka filmām jābūt dublētām vai subtitrētām oficiālajā valsts valodā, kas ir latviešu valoda. Lai gan subtitri citās svešvalodās var būt atļauti, pastāv politisks spiediens ierobežot subtitrus tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās. 

Subtitru vadlīnijas Latvijai atrodamas šeit.

Amerikas Savienotajās Valstīs ir vairāki federāli likumi, kas regulē slēgto titru izmantošanu. Amerikāņu ar invaliditāti likums (ADA): Šis likums aizliedz diskrimināciju invaliditātes dēļ un pieprasa štatu un vietējām pašvaldībām, kā arī uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām, kas apkalpo sabiedrību, nodrošināt efektīvu komunikāciju. Tiesas ir paplašinājušas šī likuma piemērošanu arī uz tiešsaistes saturu, tostarp video. Rehabilitācijas likums (504. un 508. pants): Šīs sadaļas pieprasa federālajām aģentūrām un organizācijām, kas saņem federālo finansējumu, padarīt savas elektroniskās un informācijas tehnoloģijas, tostarp video, pieejamas. Federālā sakaru komisija (FCC): FCC nosaka noteikumus televīzijas raidorganizācijām un kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem. Sākot ar 2006. gada 1. janvāri, 100% jaunu, neatbrīvotu angļu valodas video programmu ir jābūt slēgtiem titriem. FCC nosaka arī titru kvalitātes standartus attiecībā uz precizitāti, laiku, pilnīgumu un izvietojumu ekrānā. 
21. gadsimta sakaru video pieejamības likums (CVAA): Šis 2010. gadā pieņemtais likums paplašināja titru prasības tiešsaistes video, kas iepriekš tika pārraidīti televīzijā.

Āzijā
subtitru regulēšana ir mazāk centralizēta un vairāk atkarīga no katras valsts likumdošanas. Kā vadlīnijas bieži vien kalpo vispārējie starptautiskie standarti.

Ķīna: Ir pieejamas detalizētas stila rokasgrāmatas subtitru veidošanai vienkāršotajā un tradicionālajā ķīniešu valodā, kurās definēti tādi parametri kā rakstzīmju skaits rindā (aptuveni 15–20 Āzijas valodās), pozicionēšana, attēlošanas laiks un pieturzīmju lietojums. Kopumā reģionā vērojama subtitru lietošanas pieaugums ne tikai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, bet arī valodu barjeru pārvarēšanai, ņemot vērā plašo valodu daudzveidību Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

Jāatzīmē, ka, lai gan par pamatu bieži tiek izmantoti starptautiskie standarti, piemēram, BBC vadlīnijas, katrai valstij var būt savas unikālas kultūras un valodas īpatnības, kas ietekmē subtitrēšanas praksi.

Fonta izvēle subtitriem: lasāmība un pieejamība ka prioritāte

Izvēloties fontu subtitriem, galvenie faktori ir lasāmība un pieejamība plašai auditorijai, ieskaitot cilvēkus ar redzes traucējumiem. Lai gan nav noteiktu stingru noteikumu, nozares standarti un ieteikumi norāda uz priekšrocībām vienkāršiem un skaidriem bezserifu (sans-serif) fontiem.

Ieteicamie Fonti:

Eksperti un dažādas platformas ir izcēlušas vairākus fontus, kas ir īpaši piemēroti subtitriem:

• Roboto: Šis fonts ir standarts YouTube subtitriem un vairumam Google pakalpojumu. Roboto izceļas ar plašu stilu klāstu un labu lasāmību, kas ir īpaši svarīgi, strādājot ar gariem teikumiem.

• Helvetica: Populāra izvēle apraides un reklāmas pasaulē, Helvetica ir pazīstama ar savām tīrajām līnijām un skaidro dizainu. Tas ir klasisks un viegli lasāms variants subtitriem.

• Arial: Vienkārša un droša izvēle, Arial ir standarta fonts daudzās Microsoft ierīcēs.Tā neitrālais dizains padara to par lielisku variantu, kas nenovērš skatītāja uzmanību no video.

• Verdana: Šis fonts tika īpaši izstrādāts, lai būtu viegli salasāms ekrānos ar zemu izšķirtspēju. Tā nedaudz saspiestais stils ir piemērots mazākiem ekrāniem.

• Tiresias: Šis fonts tika radīts īpaši cilvēkiem ar redzes traucējumiem un ir standarts BBC subtitriem.

• Open Sans: Pazīstams ar izcilu lasāmību dažāda izmēra ekrānos – no mobilajām ierīcēm līdz lieliem displejiem.

Svarīgi: Izvēloties fontu latviešu valodai, būtiski ir pārliecināties, ka tas atbalsta visas latviešu alfabēta diakritiskās zīmes (garumzīmes un mīkstinājuma zīmes). Daudzi populāri fonti, piemēram, tie, kas pieejami Google Fonts, piedāvā pilnu latviešu burtu atbalstu.

Galvenie principi fonta izvēlē:

Izvēloties fontu subtitriem, ieteicams vadīties pēc šādiem principiem:

• Vienkāršība un skaidrība: Izvairieties no stilizētiem un dekoratīviem fontiem, jo tie var apgrūtināt lasīšanu.

• Bezserifu fonti (Sans-serif): Vairums speciālistu iesaka izmantot tieši šādus fontus, jo tie ekrānos izskatās tīrāki un modernāki.

• Fonta izmērs: Tam jābūt pietiekami lielam, lai to varētu ērti lasīt, bet ne tik lielam, lai aizsegtu būtisku attēla daļu. Ieteicams sākt ar 22 punktu izmēru un pielāgot pēc nepieciešamības.

• Kontrasts: Lai nodrošinātu labu redzamību, izmantojiet krāsas ar augstu kontrastu, piemēram, baltu tekstu uz tumša fona vai melnu tekstu uz gaiša fona.

• Līdzinājums: Teksts, kas līdzināts gar kreiso malu, parasti ir vieglāk lasāms.

Platformu Standarti:

Lielākie straumēšanas servisi un platformas pieturas pie saviem standartiem:

• YouTube: Pēc noklusējuma izmanto Roboto Medium.

• Netflix: Izmanto paši savu fontu Netflix Sans, bet iepriekš tika lietots Consolas.

• Hulu, Prime Video, Disney+: Priekšroku dod tādiem bezserifu fontiem kā Raleway, Verdana un Arial.

• BBC: Standarts subtitriem ir Tiresias fonts.

Visbeidzot, labākais veids, kā izvēlēties fontu subtitriem, ir veikt vizuālu testu, lai pārliecinātos, cik labi tas ir lasāms uz dažādām ierīcēm un dažādās video ainās. Galvenais mērķis ir padarīt saturu pieejamu un saprotamu pēc iespējas plašākai auditorijai.